Frolovs piekrita LTV sniegt interviju, taču sīki par lietas detaļām nestāsta, jo iztiesāšana notika slēgtā sēdē. Viņš min, ka 80.gadu vidū obligātā dienesta laikā bijis sakarnieks un pirmo reizi savervēts 1991.gada pavasarī kara komisariātā. “Tur man tad vaicāja un aicināja galu galā sadarboties, bet tas bija pavisam cits laiks. Tajā laikā grūti bija kaut ko saprast,” viņš saka.
Frolovs pēc izglītības ir robotu un manipulatoru inženieris ar doktora grādu, taču specialitātē nestrādā. Viņam ir privātmāju projektēšanas un celtniecības bizness.
2015.gadā, nodarbojoties ar būvniecību Krievijā, viņš otrreiz parakstījies par sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu. Kā tieši tas noticis, Frolovs neatklāj, bet uzskatījis, ka viņam nav iespēju atteikties. Tas nav bijis naudas dēļ, jo atlīdzība bijusi simboliska.
“Ir cilvēki, nežēlīgi cilvēki, kas nodarbojas ar tādu apstākļu izveidošanu, un ja cilvēks – jebkurš cilvēks – nokļūst tajos apstākļos, tad atteikties gandrīz nav iespējams. Protams, izvēle vienmēr ir, es izdarīju nepareizu izvēli,” secina Frolovs.
Tiesa, nepaliek skaidrs, vai Frolovs aktīvi Krievijai ziņojis pēdējos 30 gadus vai īsāku laika posmu. Uz jautājumu, kad sāka piegādāt ziņas Krievijai, Frolovs pēc pārdomu mirkļa atbild, ka viņam “inkriminēts pēdējais laiks, bet detaļas es negribētu un nevaru jums sniegt”.
“de facto” nav zināms par kādu laika periodu Latvijas drošības iestādes bija savākušas pierādījumus pret Frolovu. Apsūdzēt viņu bija iespējams par sadarbību kopš 2016.gada, kad stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas ļāva spiegošanā apsūdzēt ne tikai par neizpaužamu, bet arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstu izlūkdienestam.
VDD un Militārās izlūkošanas un drošības dienests lakoniski norādījuši, ka Frolovs izlūkziņas vācis ilgstoši. Prokurors, kurš uztur apsūdzību pret Frolovu, akcentē, ka, izņemot informāciju, kas skar aizsardzības sektoru, Frolovs nodevis Krievijai ziņas arī par valstij nozīmīgu infrastruktūru, tajā skaitā dzelzceļu.
“Viņš vāca dažādos veidos, tajā skaitā ar viņa rīcībā nodoto tehniku, ziņas par infrastruktūru, kura kritiska būtu kādas kaimiņvalsts bruņotas agresijas gadījumā, ko mēs varam novērot šobrīd arī karā Ukrainā,” atklāj lietas prokurors Aldis Lasmanis.
Karš Ukrainā ļoti labi parāda, ka dzelzceļš ir balsts armijas pārvietošanai un apgādei. Pretiniekam nodota informācija par šādiem objektiem ļauj tos vieglāk iznīcināt. Militāro izlūku uzdevums ir pēc iespējas detalizētāk fiksēt situāciju dabā, ko nav iespējams fiksēt, piemēram, no satelīta.
Frolovs neatklāj, kādu tieši informāciju Krievijai nodevis, bet stāsta, ka ar specdienesta pārstāvjiem ticies Krievijā. Viņam tika uzdoti konkrēti jautājumu, uz kuriem viņš mēģināja iegūt atbildes: “Es nekad nestrādāju valsts iestādēs, man nebija nekādas pieejas pie valsts slepenās informācijas. Un es nedomāju, ka informācija, ko es nodevu, bija ļoti svarīga, bet uzskatu, ka tas varētu palīdzēt kara laikā.”
Krievijas iebrukumu Ukrainā Frolovs sagaidīja atrodoties apcietinājumā. Karš viņu esot dziļi satriecis, un pārņēmis kauns par izdarīto. Tā Frolovs rakstīja mēneša sākumā publicētā atzīšanās vēstulē. Viņš arī aicināja citus, kas sadarbojas ar Krieviju, pārtraukt to darīt.
Frolovs izmeklētājiem vainu atzina, tiesā pierādījumus neapšaubīja. Tāpēc lietu izskatīja vienā dienā. Kā “de facto” apliecināja abas puses, bija mēģinājumi vienoties par sodu Frolovam pirms tiesas, taču starp vēlmēm bija pārāk liela atšķirība.
Prokurors Lasmanis stāsta, ka Frolova aizstāvība piedāvāja vienoties par nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un tik pat ilgu pārbaudes laiku, taču prokuroram tas nebija pieņemami. Tiesā apsūdzības uzturētājs Frolovam prasīja sešus gadus reālu brīvības atņemšanu no 10 iespējamajiem, tiesa piesprieda piecus. Frolovs pēc pilna sprieduma saņemšanas izvērtēs, vai nelūgt tomēr samazināt sodu ģimenes apsvērumu dēļ.
“de facto” jau vēstīja, ka izmeklēšanas tiesnese pirms tiesas Frolovu atbrīvojas pret 30 tūkstošu eiro lielu drošības naudu. Pēc sprieduma nolasīšanas viņu tiesas zālē vēl neapcietināja. Frolovam piemērots arī aizliegums izbraukt no valsts.