Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā par robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" pārbaudes paviljonu modernizācijas ieceres īstenošanu ir uzvarējusi SIA "Delta Constructions". 890 tūkstošus eiro vērtā projekta būvdarbus plānots sākt tuvākā mēneša laikā un pabeigt līdz gada beigām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Projekta “Robežšķērsošanas vietas “Grebņeva” modernizācija” pirmajā posmā paredzēts veikt četru pārbaudes paviljonu būvniecību, lai nodrošinātu biometrisko datu iegūšanu/pārbaudi un nodrošinātu efektīvu robežšķērsotāju plūsmas caurlaidību, kā arī nodrošinātu autoceļu robežsargu darba vietu pielāgošanu Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasību ieviešanai.
Izsludinātajā četru pārbaudes paviljonu būvniecības iepirkumā starp trīs pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts SIA “Delta Constructions” iesniegtais piedāvājums par kopējo līguma summu 890 tūkstoši eiro (bez PVN). SIA “Delta Constructions” būvniecības darbus robežšķērsošanas vietā uzsāks tuvākā mēneša laikā.
VNĪ skaidro, ka pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas radīto straujo būvniecības materiālu izmaksu kāpuma un darbaspēka nodrošinājuma ietekmes uz projekta īstenošanu dēļ robežšķērsošanas vietas modernizācijas projekta īstenošanu nolemts sadalīt divās daļās.
Līdz 2022. gada beigām modernizēs četrus pārbaudes paviljonus, savukārt pasažieru autobusu pārbaudes termināla izbūsves termiņu plānots pagarināt līdz 2027. gadam, lai rastu nepieciešamo finansējumu izmaksu sadārdzinājuma segšanai, vienlaikus nodrošinot vitāli svarīgo modernizācijas darbu īstenošanu.
“Robežšķērsošanas vietas modernizācijai ir kritiski svarīga loma valsts drošības uzlabošanai. Robežšķērsošanas vietas caurlaidības plūsmu uzlabošana, vienlaikus nodrošinot augstu sniegtā pakalpojuma kvalitāti, ir vienlīdz svarīga ar nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. Tādēļ VNĪ šobrīd aktīvi strādā pie robežšķērsošanas vietas modernizācijas un apzina iespējamos risinājumus, kā īstenot projektus pilnā apmērā iespējami īsos termiņos, vai nodrošināt vitāli svarīgo uzdevumu izpildi, lai Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki varētu veikt savus darba pienākumus mūsdienīgā darba vidē ar atbilstošu tehnisko nodrošinājumu,” norāda Gavrilova.
VNĪ pārstāvji uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā VNĪ vadībā īstenoto robežšķērsošanas vietu un robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti aptuveni 72,9 miljoni eiro. Lielākais no modernizācijas projektiem ir Austrumu robežas izbūve. Pēc projektu īstenošanas līdz 2027. gada beigām robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot robežu šķērsošanu efektīvāku un ātrāku.
Tāpat VNĪ atzīst, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmējis gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, kopumā kapitālsabiedrība nodrošina projektu nepārtrauktību.
Kapitālsabiedrības vadībā šobrīd ir 23 būvniecības stadijā esoši projekti, kuriem šobrīd izstrādā atbilstošākos īstenošanas scenārijus, kas paredz – pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu.
Lielākajos nacionāla mēroga projektos, piemēram, Jaunā Rīgas teātra un Rīgas pils rekonstrukcijā, ar valdības atbalstu papildu finansējums jau rasts, turpinās darbs pie visu projektu situācijas detalizēta izvērtējuma. Kapitālsabiedrība strādā ar katra būvkomersanta izvērtējumu, tuvāko mēnešu laikā tiks pieņemts lēmums par visu projektu turpmākajiem īstenošanas scenārijiem, vienlaikus nodrošinot darbu nepārtrauktību līdz gala lēmuma pieņemšanai.
VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 46 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 230 miljoni eiro.