Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par 1,019 miljoniem eiro jeb līdz 17,99 miljoniem eiro sarukuši ziedojumi reliģiskajām organizācijām, no 1,32 miljoniem līdz 1,31 miljonam sarucis reliģisko organizāciju draudžu locekļu skaits, izriet no Tieslietu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta apkopotās informācijas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) portāls "Delfi" uzzināja, ka par 2020. gadu ieņēmumu dienestā savus pārskatus bija iesniegusi 1161 reliģiskā organizācija, kas ir vairāk nekā 2019. gadā, kad pārskatus bija iesniegušas 1098 organizācijas.
Ziedojumos un dāvinājumos 2020. gadā organizācijas bija saņēmušas 17,99 miljonus eiro, no tiem 6,99 miljoni eiro norādīti kā anonīmi ziedojumi un dāvinājumi. 2019. gadā ziedojumos bija saņemti 19,009 miljoni eiro, no tiem anonīmi ziedojumi un dāvinājumi bija 8,2 miljoni eiro.
VID dati liecina, ka aizpērn Latvijā reģistrētas juridiskās personas reliģiskajām organizācijām bija ziedojušas 3,1 miljonu eiro, bet 2019. gadā – 3,51 miljonu eiro, savukārt ārvalstu juridiskās personas 2020. gadā bija ziedojušas 2,89 miljonus eiro, bet 2019. gadā – 3,58 miljonus eiro.
Kā fizisko personu – rezidentu – ziedojumi 2020. gadā deklarēti 4,12 miljoni eiro, 2019. gadā – 2,92 miljoni eiro, bet kā fizisko personu – nerezidentu – ziedojumi attiecīgi 338 126 eiro 2020. gadā un 347 538 eiro gadu pirms tam. Kā citu personu ziedojumi un dāvinājumi 2020. gadā deklarēti 540 584 eiro, bet 2019. gadā – 446 696 eiro.
Reliģiskās organizācijas norādījušas, ka 2020. gadā bija izlietoti 17,19 miljonu eiro ziedojumi, bet 2019. gadā izlietoto ziedojumu un dāvinājumu kopsumma bija 18,79 miljoni eiro. Neizlietoto ziedojumu summa 2020. gadā bija 11,58 miljoni eiro, bet gadu iepriekš – 11,57 miljoni eiro.
Kā izriet no Tieslietu ministrijas (TM) apkopotās informācijas par reliģisko organizāciju darbības pārskatiem par 2020. gadu, kas ir pagaidām ir jaunākie dati, jo informācija par šo organizāciju darbību 2021. gadā vēl nav pieejama, savus pārskatus bija iesniegušas 17 reliģiskās savienības jeb baznīcas, aptverot 1 075 draudzes, kā arī par darbību bija atskaitījušās 120 autonomās draudzes.
Sešas organizācijas TM bija atzinušas, ka tās 2020. gadā faktiski vairs nav aktīvas. Par to paziņojusi Augsburgas ticības apliecības Ventspils luterāņu draudze, Trestišku Vecticībnieku draudze, Daugavpils grieķu-katoļu Kristus augšāmcelšanās draudze, Ludzas grieķu-katoļu vissvētākās dievmātes patvēruma draudze, Rēzeknes svētā sirdsskaidrā Sergija Radoņežas grieķu katoļu draudze un Augsburgas ticības apliecības Limbažu luterāņu draudze.
Atbilstoši pārskatos sniegtajai informācijai, reliģisko organizāciju īpašumā un valdījumā kopā ir 1 071 dievnams, kulta celtnes un reliģiskās darbības veikšanas vieta, tajās kalpo 1 104 garīgā personāla pārstāvji, turklāt uz Latviju 2020. gada laikā tika uzaicināti 103 garīdznieki un misionāri no ārvalstīm – Amerikas Savienotajām valstīm, Norvēģijas Austrālijas, Vācijas Baltkrievijas, Indijas, Krievijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Spānijas un Zviedrijas.
Likums noteic, ka laulības ar juridiskām sekām var reģistrēt evaņģēlisko luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, Septītās dienas adventistu, Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesiju garīdznieki.
No draudžu pārskatiem izriet, ka 2020. gadā ir noslēgtas 1 295 laulības – visvairāk – 589 laulības – noslēgtas luterāņu baznīcā, taču tas ir mazāks laulību skaits, nekā luterāņu baznīcā tika noslēgts 2019. gadā, kad šajā konfesijā bija noslēgtas 748 laulības. Katoļu baznīcā aizpērn bija noslēgtas 559 laulības – par 160 savienībām mazāk, nekā 2019. gadā, kad bija noslēgtas 719 laulības. Trešajā vietā noslēgto laulību skaita ziņā ir baptisti – šajā organizācijā aizpērn noslēgtas 96 laulības.
TM atzīmējusi, ka 2020. gada reliģisko organizāciju pārskatos norādīto draudžu kopējais skaits ir 1 196, bet draudžu locekļu kopskaits – 1,311 miljons. TM gan piebilst, ka personu piederība reliģiskajai organizācijai nav atdalāma no pašas reliģiskās organizācijas ticības mācības, iekšējiem darbības noteikumiem un piekoptajiem rituāliem, tāpēc katra reliģiskā organizācija veic draudzes locekļu uzskaiti atbilstoši tās iekšējiem noteikumiem, ņemot vērā personu uzskaites pārbaužu periodiskumu, draudzes locekļa statusa piešķiršanas un izslēgšanas no draudzes noteikumus.
Līdz ar to katru gadu draudzes locekļu skaits var mainīties. Dažkārt izmaiņas ir minimālas un reliģiskās organizācijas neatspoguļo tās pārskatos, vai arī konstatētās izmaiņas ir būtiskas un pamatojas uz apstākļiem, ka konkrētajā gadā tika veikta draudzes locekļu uzskaites precizēšana reliģiskās organizācijas iekšienē.
No TM publiskotās informācijas izriet, ka 2020. gadā, ievērojot Covid-19 pretepidemioloģiskās prasības, lielākā daļa no iepriekš plānotiem publiskiem pasākumiem tika atcelti un galvenokārt netika arī organizēti citādi pasākumi.
Tomēr reliģiskās organizācijas iespēju robežās centās uzturēt savus tradicionālos notikumus un periodiskos dievkalpojumus, kā arī svētku atzīmēšanu. Reliģiskās organizācijas, ievērojot normatīvajos aktos reglamentēto, skolās, slimnīcās, pansionātos, cietumos, kā arī citās vietās rīkoja dievkalpojumus, reliģiskus svētkus, evaņģelizācijas pasākumus, lūgšanas sapulces, Bībeles stundas, svētrītus, kā arī vasaras nometnes un sniedza palīdzību slimniekiem un sociālo palīdzību draudzes locekļiem.