Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās strauji un masīvi, sākotnēji viešot bažas par drīzu Kijivas krišanu. Tomēr drīz vien kļuva redzama Maskavas sākotnējā "zibenskara" izgāšanās un sekojoša taktikas maiņa – koncentrējoties uz lēnu un iznīcinošu karu šaurākā frontes sektorā Donbasā. Kā karš varētu beigties? Iespējamos scenārijus apkopojusi raidsabiedrība BBC.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Medijs piedāvā pavisam piecus dažādus kara noslēguma variantus, kurus britu žurnālists Džeimss Lendeils dēvē par savstarpēji neizslēdzošiem un samērā ticamiem.
1. Ilgs karš līdz spēku izsīkumam
Karš var turpināties mēnešiem vai pat gadiem ilgi, kamēr ukraiņu un krievu spēki sistemātiski iznīcinās viens otru. Viss mainās tad, ja kāda no pusēm cieš taktisku sakāvi vai gūst panākumus. Neviena no karojošajām pusēm pašlaik negrasās piekāpties. Krievijas diktators Vladimirs Putins uzskata, ka var gūt panākumus, demonstrējot stratēģisku izturību, kā arī cerot, ka Rietumi nogurs no palīdzēšanas Ukrainai un tie sāks vairāk koncentrēsies uz ekonomiskajām problēmām un Ķīnas draudiem.
Par spīti šiem pieņēmumiem Rietumi turpina piegādāt ieročus. Savukārt kaujas laukos sāk iezīmēties noteiktas frontes līnijas un tas pamazām pārvēršas par "bezgalīgu" pozīciju karu.
"Īstermiņa perspektīvā raugoties, es neredzu būtisku taktisku vai stratēģisku kādas puses uzvaru. Neviena no pusēm nav nodemonstrējusi spēju veikt izšķirošu stratēģisku triecienu," spriež atvaļināts Austrālijas ģenerālis Miks Raiens.
2. Putins pasludina pamieru
Kā būtu, ja Putins izbrīnītu visu pasauli, pasludinot karadarbības vienpusēju pārtraukšanu? Tas ļautu viņam nostiprināties sagrābtajās teritorijās un vienlaikus pasludināt uzvaru.
Viņš varētu deklarēt, ka "speciālā militārā operācija" savus mērķus ir sasniegusi, Kremļa atbalstītie donbasa prokremliskie separātisti ir droši aizsargāti, bet Krimai ir radīts sauszemes koridoris ar Krieviju. Pēc tam, baudot morāla pārākuma pozīciju, Putins varētu piespiest Ukrainu pārtraukt karadarbību, spriež BBC žurnālists.
Londonas domnīcas "Chatham House" vecākais konsultants Krievijas jautājumos Kirš Džails atzīst, ka "tas ir iespējams jebkurā brīdī tai gadījumā, ja Krievija vēlētos spēlēt uz Eiropas vēlmi pārliecināt Ukrainu nolikt ieročus un atdot daļu savu teritoriju apmaiņā pret nosacītu mieru".
Parīzē, Berlīnē un Romā jau ir izskanējis šāds viedoklis: "kāda jēga ir turpināt karu", "laiks izbeigt gobālas ekonomiskas problēmas", "labāk panāksim pamieru" un tamlīdzīgi, skaidro BBC.
Šādai nostājai nepiekrīt ASV, Lielbritānija un vairākums Rietumu valstu, kuru politiķi ir pārliecināti par to, ka Krievijai ir jācieš sakāve gan pašas Ukrainas, gan pārējās Eiropas un straptautiskās kārtības interešu labad.
Tādējādi vienas puses pamiera pasludināšana var situāciju pamainīt, bet ne noslēgties ar pilnīgu karadarbības pārtraukšanu.
3. Strupceļš kaujas laukā
Vai ir iespējams, ka Ukraina un Krievija secinās, ka karojot nekāds iznākums nav iespējams un uzsāk sarunas par iespējamu politisku risinājumu?
Pieņemsim, ka abu pušu armijām ir izsīkuši gan dzīvā spēka, gan tehnikas resursi. Kara turpinājums ar tam sekojošu asins izliešanu un resursu tērēšanu nav tā vērts. Arī Krievijas militārie un ekonomiskie resursi nav neizsmeļami. Ukrainas tauta ir nogurusi no kara un vairs negrib riskēt ar savām dzīvībām rēgainas uzvaras dēļ.
Ja nu Kijivas valdība zaudē ticību tam, ka Ukraina var gūt uzvaru un sēžas pie pārrunu galda? ASV prezidents Džo Baidens jau atklāti ir teicis, ka amerikāņu mērķis ir izdarīt tā, lai Ukrainas puse būtu pēc iespējas spēcīgāka pie sarunu galda. Daudzi spriež, ka starp Rietumu vēlmi pēc Ukrainas uzvaras nav liekama vienādības zīme ar Krievijas zaudējumu, raksta BBC analītiķis Džeimss Lendeils.
Vienlaikus pata situāciju kaujas laukos var nākties gaidīt vēl daudzus mēnešus, bet panākt politisku risinājumu ir ārkārtīgi sarežģīti. Galvenokārt tādēļ, ka Kijiva netic Maskavai, jo uzskata, ka jebkura vienošanās Putinam būs tikai iespēja ievilkt elpu un uzkrāt spēkus, lai sagatavotos nākošajam uzbrukumam.
Tādējādi miera līgumam nav paredzams ilgs mūžs un karadarbība varētu atjaunoties ar jaunu sparu, rezumē BBC.
4. Ukraina uzvar
Vai Ukraina, par spīti visām grūtībām, var panākt jelkādu uzvaru? Vai var atspiest Krievijas spēkus līdz tām robežām, pie kurām tika uzsākts uzbrukums un atgūt zaudētās teritorijas, pat nerunājot par tām teritorijām, kas tika okupētas pirms astoņiem gadiem?
"Ukraina noteikti uzvarēs šo karu," šonedēļ intervijā Holandes televīzijai sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ja nu tomēr Krievijai neizdodas ieņemt Donbasu un tā cieš jaunu sakāvi?
Krievijas kara mašīna jau tā atrodas Rietumu sankciju spiediena ietekmē. Bet Ukraina, izmantojot tai piegādāto tāldarbības artilēriju un daudzstobru reaktīvās uguns sistēmas, var veikt pretuzbrukumus un ieņemt teritorijas, kurās atrodas Krievijas armijas apgādes līnijas. Ja nu Ukraina pārorganizē savu armiju no aizstāvības uz uzbrukumu?
Tāds scenārijs būtu pieļaujams, lai jau tagad piepiestu politiķus aizdomāties pa iespējamām sekām. Jo, ja Putinam draudētu sakāve, vai viņam neienāktu prātā saasināt konfliktu, pielietojot ķīmiskos vai pat kodolieročus?
"Man ir maza ticība tam, ka Putins atzītu sakāvi parastā karā, kad viņam vēl ir kodolieroči," par šo tematu nesen izteicies Londonas Karaliskās koledžas vēsturnieks Nails Fergusons.
5. Krievija uzvar
Rietumi joprojām uzsver, ka neskatoties uz iepriekšējām neveiksmēm, Krievija nav atteikusies no plāniem ieņemt Kijivu un pakļaut sev lielāko daļu Ukrainas. Šo Kremļa maksimālo programmu neviens vēl nav atcēlis, norāda BBC.
Krievija var izmantot gūtās uzvaras Donbasā, lai atbrīvotu armijas spēkus kaujas darbībām citos virzienos, piemēram, no jauna virzīties uz Kijivu.
Pieņemsim, ka Krievijas armijas spēku skaitliskais pārsvars komplektā ar virspavēlniecības gatavību vieglu roku šķērdēt savu karavīru dzīvības sāk nest rezultātu, bet ukraiņu spēki turpina zaudēt.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ir atzinies, ka katru dienu iet bojā ap 100 Ukrainas karavīru, bet vēl 500 katru dienu tiek ievainoti.
Sabiedrības viedoklis var sākt dalīties starp tiem, kas gribēs karu turpināt, un tiem, kas prasīs kara pārtraukšanu un atgriešanos pie normālas dzīves. Arī dažas no Rietumu valstīm var nogurt palīdzēt Ukrainai.
No otras puses, ja Rietumu sabiedrotie redzēs Krievijas pārākumu, iespējams, kāds vēlēsies pacelt konfliktu jau citā līmenī. Kāds Rietumu diplomāts ir sacījis, ka par brīdinājumu Krievijai Klusajā okeānā būtu jāizmēģina kodolieroči.
Kara iznākums joprojām ir neskaidrs, secina BBC.