Nesen runājot ar žurnālistiem, Makrons atkārtoti izteica viedokli, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam jādod iespēja iziet no kara, kas, kā norāda Elizejas pils saimnieks, bijusi “vēsturiska un fundamentāla kļūda”.
Agresora labsajūta pirmajā vietā?
“Mēs nedrīkstam pazemot Krieviju, lai brīdī, kad karadarbība tiks apturēta, mēs varētu ar diplomātiskiem līdzekļiem izveidot izejas koridoru,” paudis Makrons.
Kaut gan publiski Makrons paudis atbalstu Ukrainai un apstiprinājis ieroču piegādes ukraiņiem, viņš tajā pašā laikā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma daudzkārt zvanījis Putinam.
“Esmu pārliecināts, ka Francijas loma ir būt par starpnieku,” uzstāj prezidents, kurš kopš decembra norunājis ar Putinu “simtiem stundu” bez jebkāda rezultāta.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka aicinājumi pasargāt Krieviju no pazemojuma var vienīgi pazemot pašu Franciju un arī jebkuru citu valsti, kas pievienosies šiem aicinājumiem. Kuleba piebildis, ka Krievija ir “jānoliek pie vietas”, lai tādējādi panāktu mieru un glābtu dzīvības.
Nekādi kompromisi
Kijiva un tās tuvākie sabiedrotie Krievijas sakāvi uzskata par vienīgo veidu, kā saglabāt Ukrainas valstiskumu un demokrātisko iekārtu. Krievu pastrādātie kara noziegumi liedz pieņemt jebkādus kompromisus, kuri varētu glābt Kremļa diktatora reputāciju.
Tikmēr daži franču un arī vācu politiķi būtu gatavi nopirkt no Maskavas šķietamu mieru apmaiņā pret jaunām Ukrainai atņemtām teritorijām, lai gan oficiālā Berlīne un Parīze publiski izteikt atbalstu šādiem priekšlikumiem vismaz pagaidām vēl kautrējas.
Rietumu politiķi un mediji sākuši grūst Ukrainu uz kara izbeigšanu ar tai neizdevīgu rezultātu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka šādas sarunas ne ar vienu nerisina.
Krievija ir okupējusi ap 20% Ukrainas, un šāda teritorija atbilst, piemēram, Itālijas izmēram.
“Francijas prezidents joprojām meklē ceļus, kā glābt kara noziedznieku Putinu no pazemojuma,” izteicies Igaunijas parlamenta ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihelsons. Viņš vaicā, ko gan Makrons sacīs tiem tūkstošiem ukraiņu, kuru dzīves ir izpostījusi “ļaunuma impērija”.
Tikai sakāve
Makrona izteikumi izsaukuši neizpratni arī ASV un Lielbritānijā, kas nepārprotami paziņojušas, ka Krieviju nepieciešams novājināt tādā mērā, lai tā vairs nespētu atkal uzbrukt kaimiņvalstīm.
“Putins ielaidīsies sarunās vienīgi tad, kad viņa armija, pazemota vai nē, vairs nespēs maršēt uz priekšu. Makronam jāpievēršas šādu apstākļu radīšanai,” saka bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols.
Londonas Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta vadītājs Džons Čipmens norāda, ka Putina “sejas glābšana” ir vājš diplomātisks mērķis. “Putins pats var uzņemties personīgu atbildību par savu seju,” tviterī raksta Čipmens, piebilstot, ka pazemojums būtu ļoti maigs sods par viņa pastrādātajiem kara noziegumiem.
Vēstures mācības
Neskatoties uz to, Makrons joprojām vēlas saglabāt Francijas vēsturiski tuvās diplomātiskās attiecības ar Krieviju un brīdina par Ukrainas kara iespējamo izplešanos, ieraujot tajā arī Rietumus. Viņš piesauc Versaļas līgumu, kas pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā tika uzspiests sakautajai Vācijai.
Daļa vēsturnieku uzskata, ka tieši pazemojošie Versaļas līguma nosacījumi vainojami nacistu nākšanā pie varas un Otrā pasaules kara izraisīšanā.
Tajā pašā laikā Makrons nepiemin 1938. gada izgāšanos, pielabinot Hitleru ar Čehoslovākijas ziedošanu.
Pie Minhenes vienošanās roku pielika toreizējais Francijas premjerministrs Eduārs Daladjē, bet nepilnus divus gadus vēlāk miera vietā Francija ieguva vispazemojošāko militāro sakāvi.
Kamēr citi rietumvalstu līderi ir apmeklējuši gan Kijivu, gan vietas Ukrainā, kur pēc iebrucēju padzīšanas atklājušies šausminošie krievu pastrādātie kara noziegumi, Makrons kategoriski atteicies no šādas simboliskas vizītes, paziņojot, ka viņš Ukrainu apmeklēšot tikai tad, kad tas būs “noderīgi”.