Smislovam laimējies grifu pamanīt 24. oktobra pievakarē Kurzemē Nīcas novadā, kur tas tobrīd barojās.
Tas sastopams plašā teritorijā Eiropas dienvidos un Āzijas centrālajā daļā, bet populācija ir ļoti sadrumstalota, īpaši Eiropā, un mūsdienās dramatiski samazinājusies. Francijas dienvidos melnais grifs ir veiksmīgi atkal ieviests. Latvijā šis ir 11. oficiālais novērojums, iepriekšējā reize bija 2009. gadā.
Melnais grifs ir lielākais vanagu dzimtas putns, un par to lielāki ir tikai kondori no Amerikas grifu dzimtas. Mātītes ir nedaudz lielākas, ķermeņa garums ir 98 līdz 120 centimetru, spārnu plētums 2,5 līdz 3,1 metrs. Šis ir viens no smagākajiem putniem, tēviņš sver 6,3 līdz 11,5 kilogramus, mātītes 7,5 līdz 14 kilogramus.
Melnie grifi pamatā barojas ar dažādu dzīvnieku maitu, ar savu spēcīgo knābi var pārplēst lielu dzīvnieku biezo ādu un salauzt kaulus. Šis putns spēj lidot ļoti retinātā gaisā, tas novērots pat Everestā 6970 metru augstumā, tam ir īpašs hemoglobīns, kas piemērots skābekļa uzņemšanai, lidojot retinātā gaisā.
Edgars Smislovs ir pieredzējis putnu vērotājs, turklāt atklājis Latvijai jaunas sugas – divas pats un pie vienas bijis klāt. Viņa kontā ir Stejnegera pīle un Sibīrijas peļkājīte. 2021. gada pavasarī Edgars virs Kolkas kopā ar tēvu Vladimiru Smislovu un Valtu Jaunzemi pamanīja melnplecu kliju – pirmo reizi Latvijā.
Tā paša gada septembrī viņš noteica, ka portālā dabasdati.lv ievietotā foto no Jūrmalas redzams garknābja šņibītis, arī pirmo reizi Latvijā.
