Dr. Artis Pabriks, domnīcas Ziemeļeiropas politikas centrs direktors
Pēdējo dienu laikā man daudz tiek jautāts, vai draudu līmenis Latvijai ir pieaudzis un vai mums jābaidās no Krievijas iebrukuma. Mana atbilde nav mainījusies, salīdzinot ar to, ko teicu pirms gada vai trīs gadiem. Mums nav jābaidās, bet mēs varēsim justies pietiekami droši un mierīgi tikai tad, kad būsim izdarījuši visu, lai atturētu potenciālo agresoru Krieviju no idejas šķērsot Latvijas robežu.
Pašlaik mēs neesam izdarījuši visu iespējamo, un mūsu sabiedrotie nav izdarījuši visu iespējamo, lai Krievijai neparādītos domas pamēģināt uzsākt kādu militāru eskalāciju Baltijas jūras valstu reģionā. Bez tam laiks mums ir ierobežots.
Šeit jāatzīmē, ka agresora atturēšana parasti balstās uz pieņēmumu, ka potenciālais agresors redz, ka uzbrukuma cena būs tam nepieņemami liela, un potenciālais agresijas mērķis viņam liek to skaidri manīt. Ja valstis salīdzina ar cilvēkiem, tad tas, piemēram, nozīmētu, ka uzbrucējs nakts vidū uz ielas redz, ka jūs no viņa nebaidaties un esat gatavs sevi aizstāvēt, ja nepieciešams. Bez tam, es šeit noraidu bieži piesaukto ideju par “proporcionālu” atbildi agresoram. Proporcionāla atbilde reti attur agresoru, kurš ir gatavs riskēt, kuram ir zems sāpju slieksnis un, ja tā ir autoritāra valsts, tad cilvēku dzīvībām tur nav vērtības. Šādu agresoru spēj atturēt tikai neproporcionāla atbilde. Piemēram, zināšanas par to, ka izdarot viene sitienu, tas pretīm saņems trīs sāpīgākus sitienus.
Runājot par iespējamiem Krievijas draudiem pasaulei, Eiropai un, pirmkārt, Latvijai, kā Krievijas kaimiņvalstij, mana analīze balstās uz sekojošo.
Krievijas vadība ir viena cilvēka rokās, un vienam cilvēkam ir lielākas iespējas pieļaut kļūdas nekā cilvēku grupai. Izskatās, ka šim cilvēkam nav pietiekamas informācijas par to, kas reāli notiek pasaulē, jo neviens negrib būt sliktais ziņnesis un par to dabūt uzaicinājumu uz tēju vai vienkārši izkrist pa logu.
Krievija pašlaik cer, ka Rietumu atbalsts Ukrainai mazināsies, ASV vēlēšanas 2024. gadā nesīs tai pozitīvas izmaiņas, “otrās frontes” atklāšana Tuvajos Austrumos novērsīs uzmanību no Ukrainas un noplicinās Rietumu militāros un citus resursus, Rietumos esošās migrantu kopienas radīs papildus draudus rietumvalstīm pašmāju frontē, vēlēšanas virknē Eiropas valstu iedos varu Krievijai draudzīgākām partijām, Rietumu militārā industrija un ekonomika nespēs pietiekami pielāgoties pieaugošām vajadzībām. Šie un iespējams vēl citi faktori liek Krievijai ne tikai turpināt karu Ukrainā, bet arī izdarīt visu jebkur citur pasaulē, lai traucētu Rietumu interesēm un tos vājinātu.
Es uzskatu, ka ņemot vērā visus augstāk minētos argumentus, mūsu (NATO, ES, u.c.) reakcija nav bijusi pietiekami viennozīmīga, lai šādus Krievijas pieņēmumus apgāztu. Proti, Rietumu atbilde ir bijusi proporcionāli vāja. Rietumi ir kavējušies ar ieroču piegādēm Ukrainai un joprojām kavējas politiskās neizlēmības vai kļūdainas domāšanas dēļ, kā arī objektīvi vājās, militārāri industriālās kapacitātes dēļ.
Joprojām daudziem politiskajiem līderiem ir bail pateikt, ka Ukrainai šīs karš ir jāuzvar un mēs izdarīsim visu (!), lai tas notiktu. Ekonomika joprojām nestrādā kara apstākļiem atbilstoši. Politiskajā domā Rietumos dominē cerība, ka pēc laika iestāsies miers, un lietas atgriezīsies ierastajā gultnē. Es uzskatu, ka tā ir alošanās, kas mums var dārgi maksāt.
Šo redzot, Krievija “kāpina temperatūru”, asistējot HAMAS iebrukumu Izraēlā, veicinot nekārtības Rietumu sabiedrībās un ar vien vairāk izdarot spiedienu uz kaimiņvalstīm, piemēram, ar migrantu plūsmu organizēšanu uz mūsu robežām, pastāvīgiem kiberuzbrukumiem, draudu vēstulēm skolās un bērnudārzos, cauruļu un kabeļu infrastruktūras bojājumiem, un būs vēl citi pārsteigumi. Krievijas vadība joprojām uzskata, ka, palielinot spiedienu, tā panāks Rietumu piekāpšanos, jo iepriekšējo gadu pieredze tās politikā ar Rietumiem par to liecina – kad spiediens palielinās, Rietumi piekāpjas. Kāpēc lai tas nenotiktu šoreiz?
Šādi Krievijas pieņēmumi ir bīstami Latvijas un NATO drošībai un nekavējoties ir jāspēr stingri soļi, lai signalizētu, ka eskalācija, draudi un iespējama agresija mūs nebaida, un esam gatavi izdarīt visu, lai zaudētāja būtu Krievija. Minēšu tikai dažas lietas, kas būtu nekavējoties jādara, lai raidītu pareizus signālus gan Krievijai, gan paši savai sabiedrībai, garantējot tās drošību un veicot tādus soļus, kas atturētu Krieviju no iespējamām provokācijām pret Latviju.
Kas attiecas uz Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ir jāpaātrina ugunsjaudas palielināšana, ieguldot tik cik nepieciešams, lai attīstītu mūsu artilērijas, raķešartilērijas un bruņutehnikas spējas. Jāattīsta elektroniskās karadarbības spējas, spējas novērst masīvus dronu uzbrukumus. Jāattīsta dronu karadarbības spējas un dronu vadības izglītība. Jāpalielina valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaits.
Kas attiecas uz sabiedrību kopumā, ir nekavējoties jāatsāk darbs pie visaptverošās valsts aizsardzības, jeb vienkārši totālās aizsardzības. Jāīsteno civilās aizsardzības programmas iekšlietu, veselības, labklājības un iespējams citās nozarēs. Šeit pēdējā gada laikā nav izdarīts praktiski nekas, jo valdība ir bijusi aizņemta pati ar sevi. Ir jāapzina visas iespējamās bumbu patvertnes, neatkarīgi no to juridiskās piederības, un jāatjauno to funkcionalitāte. Jāpieprasa reāls rezultāts no visām pašvaldībām par civilās aizsardzības gatavību. Atkāpes un vilcināšanās nav pieļaujamas. Bez kavēšanās ir jāīsteno valsts aizsardzības mācība skolās, saskaņā ar sākotnējiem plāniem. Kas attiecas uz pierobežas reģioniem, ir jāapzina un jāīsteno spējas tos efektīvi militāri aizsargāt. Ar žogu vien vairs nekas nav līdzēts. Visbeidzot, ir jāatbalsta visas reālās nacionālās militārās industrijas ieceres, ieskaitot daudzveidīgas munīcijas, mīnu un citu nepieciešamo lietu ražošanai Latvijā!
Šeit esmu ieskicējis tikai daļu no lietām, kas būtu nekavējoties jāveic, lai mēs varētu dzīvot brīvā, demokrātiskā Latvijā. Esmu maz pieskāries darāmajiem darbiem starptautiskajās attiecībās, kas arī ir visnotaļ nozīmīgi, bet par to nākošreiz. Pašlaik ir svarīgi, ka Latvijas valdība saprot un nekavējoties izdara visu nepieciešamo, lai uz jebkuru provokāciju mēs spētu atbildēt neproporcionāli stingri, tādejādi atturot potenciālo agresoru.
Avots: LA.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
