Saeima apstiprinājusi jauno Nacionālās drošības koncepciju, kas paredz, ka pēc diviem gadiem saturam sabiedriskajos medijos jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā var turpināt pastāvēt komercmedijos. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai sabiedriskajos medijos jābūt saturam krievu valodā”? To Jauns.lv vaicāja Starptautiskās Šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai.
“Vienreiz tam visam ir jāpieliek punkts! Ir pienācis brīdis, ka valsts finansējuma piešķiršana satura veidošanai krievu valodā ir jāizbeidz. Un nav jau arī īsti skaidrs, kas tad ir tā mērķauditorija. Vecās tantiņas, kas nevar naturalizēties? Deputāti taču pieņēmuši lēmumu, ka viņām jāizbrauc...
Pēc būtības tā ballīte ir jābeidz un saturs jāpiedāvā tikai latviešu valodā, saka Dana Reizniece-Ozola. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)
Tie, kas sevi uzskata par lojāliem Latvijai, uzskatu, jau sen ir iemācījušies latviešu valodu.
Pēc būtības tā ballīte ir jābeidz un saturs jāpiedāvā tikai latviešu valodā. Turklāt pēc dažiem gadiem vispār būs ļoti viegli jebkurā valodā lasot, klausoties, skatoties ar mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju palīdzību visu pārtulkot. Daudz lielāks akcents ir jāliek uz to, ko tu stāsti un rādi, nevis kādā valodā to dari,” saka Dana Reizniece-Ozola.
Viņa uzsver, ka daudz svarīgāk mūsu valsts jaunpienācējiem, piemēram, ukraiņiem, iemācīt latviešu valodu, nodrošināt tam resursus, tam pārdalot līdzekļus, ko tagad tērējam satura veidošanai krievu valodai.
Ka tam nepieciešami līdzekļi un resursi, kuru pašlaik nav Dana Reizniece-Ozola ilustrē ar vienu spilgtu piemēru. Latvija pēc tam, kad talibi pārņēma varu Afganistānā, sniedza patvērumu Afganistānas Šaha federācijas prezidentam ar ģimeni (kopā 20 cilvēki), jo viņiem draudēja dzīvības briesmas. Mūsu Ārlietu ministrija paveica milzīgu darbu, lai Afganistānas Šaha federācijas prezidentu evakuētu no dzimtenes un viņš varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Bet ierodoties Latvijā, afgāņiem radās problēma sākt apgūt latviešu valodu. Bija ļoti ilgi bija jāgaida līdz valsts viņiem piedāvās šādus kursus.
“Tā nedrīkst būt. Šos cilvēkus, vienalga no kuras valsts, mēs esam pieņēmuši, devuši viņiem uzturēšanās atļaujas, viņi te integrējas. Un valoda ir pirmā lieta, kas jāiemācās,” saka Dana Reizniece-Ozola.
Viņa teic, ka tikai kādos izņēmuma gadījumos valsts var pieļaut satura veidošanu krievu valodā, un tad uz finansējumu varētu pretendēt ne tikai sabiedriskais, bet arī privātais medijs.
Tagad valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī citiem Latvijas pilsoņiem, tiek mudināts intervijas Latvijas valsts plašsaziņas līdzekļiem sniegt tikai latviski. Dana Reizniece-Ozola savulaik bija viena no tām, kas Latvijas Televīzijas krieviski raidošajiem ziņu raidījumiem intervijas sniedza arī krievu valodā. Par to viņa saka:
“Par to daudz esmu domājusi, nekad neesmu atteikusi krievvalodīgajiem plašsaziņas līdzekļiem interviju sniegt krievu valodā, jo man šķita svarīgi, lai tie Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie, kas ir lojāli Latvijai, varētu saņemt saturu sev ērtākā valodā.
Bet šobrīd situācija ir kardināli mainījusies, un patiesībā tie, kas savi uzskata par lojāliem Latvijai, jau sen ir iemācījušies latviešu valodu, bet, ja to vēl nav paguvuši, tad to šobrīd dara. Pēc tā jābūt ļoti spēcīgai motivācijai – pēc tam, kad sācies pilna mēroga karš Ukrainā, parādīt savu attieksmi, ka viņi tomēr ciena valsti, kurā dzīvo, un gribēšanu iemācīties latviešu valodu”.
Ko Andris Bite, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre saka par krievu valodu valsts sabiedriskajos medijos, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
