“Speciālā militārā operācija tiks turpināta līdz nacistiskā Kijivas režīma pilnīgai iznīcināšanai un vēsturisko krievu teritoriju atbrīvošanai no ienaidnieka” savā “Telegram” kanālā paziņoja bijušais liberālis, bet tagad galvenais “kaujas vanags” Medvedevs, atzīmējot 30. septembri, kas Krievijā ir pasludināta par “Jauno reģionu atkalapvienošanās ar Krieviju diena”.
Medvedevs atkārtoja Kremļa un propagandistu nodrāzto tēzi, ka pirms gada četru Ukrainas apgabalu iedzīvotāji “referendumos” pieņēma vēsturisku lēmumu “būt ar savu Tēvzemi”. “Šī izvēle kļuva ne tikai par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas, bet arī krievu tautas vienotības, tās kolosālās gribas un pašaizliedzības simbolu,” apgalvoja Medvedevs.
Tikmēr viens no galvenajiem Krievijas propagandistiem Sergejs Mardans, kurš pastāvīgi aicina iznīcināt Ukrainas valsti un dot triecienus Rietumvalstīm, pavisam atklāti paziņoja, ka “denacifikācija” un “demilitarizācija” patiesībā ir dūmu aizsegs Krievijas patiesajiem mērķiem — atjaunot impēriju un atgūt zaudētās teritorijas, nebūt neaprobežojoties ar Ukrainu.
“Uzskaitot jaunos Krievijas apgabalus — Donecka, Luhanska, Zaporižja, Hersona — mēs turpināsim šos sarakstus, es ar to ļoti rēķinos, tam ļoti ticu,” paziņoja Mardans. “30. septembris “Jauno reģionu atkalapvienošanās ar Krieviju diena”. Domāju, ka šo dienu ar šermuļiem atzīmēs ne tikai Ukrainas paliekās, bet arī kaut kur citur. Jūs taču saprotat, ka saraksts nav pabeigts.”
“Jā, protams, tā ir 1991. gada rezultātu revīzija, lai kā tos nosauktu, lai kādus tiem piešķirtu apzīmējumus, kaut pašus neskaidrākos, neko nenozīmējošos,” viņš skaidri pasaka Krievijas patiesos mērķus. “Nosauciet tos kaut par “denacifikāciju”, kaut par “demilitarizāciju”, sauciet, kā gribat, jēga taču visiem ir skaidra.”
Runa nebūt nav par PSRS atjaunošanu, bet daudz. “Runa ir par krievu valsts atjaunošanu, par Krievijas impērijas atjaunošanu — lūk, par ko ir 30. septembra svētki! Briesmīgi svētki, taču ne mums. Mums tie ir gaiši, sengaidīti, izciesti svētki, pēdējo 30 gadu laikā izciesti svētki!” saka Mardans, uzsverot, ka visu šo laiku Krievijai nebija nekādu cerību, mērķa, "nebija jēgas dzīvot", kamēr tā nesāka iekarot kaimiņu teritorijas, tā bija kā pilnīgā “bedrē” nolaidies narkomāns, kas tagad sāk “izveseļoties”.
