Maskavas rupjā atgaiņāšanās pēc sākotnējām mutiskām apsūdzībām nu aizstāta pat ar pielaidīgu aizdomās turēto uzrādīšanu, ļaujot arī sabiedriskajai domai spriest, vai ekrānā redzamie "Petrovs" un "Boširovs" ir Krievzemes pagrīdes varoņi vai aizjūras metropolē nejauši ievēroti neveiksmīgi ceļotāji.

Intervija pēc komandas no augšas

Kad pēc divu vīriešu fotogrāfiju un videokameru nofilmētā materiāla uzrādīšanas pasaules sabiedrībai Krievijas prezidents bija spiests uzaicināt tajā redzamos līdzpilsoņus parādīties atklātībā, viņi to darīja bez kavēšanās. Propagandas televīzijas kanāls RT tūdaļ ierakstīja attiecīgu interviju. RT galvenā redaktore Margarita Simonjana saņēma intervēšanas iespēju kā balvu par līdzšinējiem nopelniem lielvalsts labā, bet iecerētā sensācija tieši šim kanālam nepārprotami tika piešķirta melnā humora stilā – lai Rietumi spiestā kārtā vēlreiz ieslēdz šo tik netīkamo RT.

Ja intervētie divi pilsoņi savulaik nebūtu steiguši uz Britu salām, kur, ignorējot daudzkrāsaino Londonu, metās braukt uz dubļaino Solsberiju, lai pastaigātos gar pensionētā krievu dubultaģenta māju dienā, kad viņš ar meitu tur tika saindēts, gandrīz vai varētu viņiem noticēt. Vismaz tam, ka uz sarunu ar RT galveno redaktori ir atnākuši 90. gadu stila "vidusmēra biznesmeņi" krievu izpratnē – vieni no daudzajiem fizkultūriešu uztura tirgotājiem, kas pat bez savas tīmekļvietnes līdzās proteīniem un aminoskābēm sekmīgi pārdod amfetamīnu un meldoniju vai vēl ko ļaunāku. Salīdzinot šādus grēciņus ar ārkārtīgi spēcīgas nervus paralizējošas vielas lietotājiem svešas valsts teritorijā, Krievijas prezidents, protams, varēja sacīt, ka tur "nekā sevišķa un krimināla nav". Oficiālā Krievijas versija, kas formulēta šajā intervijā, gan praktiski izslēdz iespēju uzskatīt to par patiesu.

Briti zina vairāk, nekā pastāsta

Pieverot acis uz kliedzošām nesakritībām nesekmīgo Solsberijas aplūkotāju stāstījumā un noticot viņu bailēm staigāt pa dzimtās Krievzemes ielām gaišā dienas laikā, ne viens vien būtu gatavs noticēt, ka divus sīktirgotājus piemeklējusi fantastiska un liktenīga apstākļu sakritība. Ja vien šo atlikušo patiesības kredītu neliktu zaudēt pētniecības grupas "Bellingcat" un izdevuma "The Insider" skrupulozā okšķerēšana. Pētnieki uzgāja savādības, kas notikušas ar personas dokumentiem, izdotiem uz Aleksandra Petrova vārda. Nekad neeksistējušas apmainītās "sabojātās pases" numurs, atzīmes "datus nesniegt" un "s.s." (krieviskais saīsinājums no "pilnīgi slepeni") un lietā uzrādītais tālruņa numurs, uz kuru zvanot atsaukusies Krievijas Aizsardzības ministrija, vedināt vedina uz secinājumu, ka darīšana ir ar militāro izlūkdienestu.

Jo vairāk, ja ir jāatbild uz jautājumiem, kāpēc Petrova un Boširova pasu numuri atšķiras tikai par vienu ciparu un pases izdotas nodaļā, kas apkalpo tikai armiju un VIP klientus, un kāpēc viņi bija nopirkuši atpakaļceļa biļetes no Londonas uzreiz uz diviem reisiem.

Vairs nav lielas nozīmes avīzes "Daily Mirror" apgalvojumam, ka bez britu iestāžu jau nosauktajiem diviem Krievijas pilsoņiem operācijā Solsberijā bijuši iesaistīti vēl četri citi. Iespējams, ka "Petrovs" un "Boširovs" (šos uzvārdus apsūdzētie laikam gan ieguvuši vēlāk, nekā piedzimstot) tikuši tīši izmantoti, lai britu specdienesti uzietu iespējami vairāk viņu pēdu un attēlu videonovērošanas ierakstos. Kamēr paiet laiks viņu vainas pierādīšanai, īstais indētājs turpina bezrūpīgi iznēsāt rīta pastu kādā ne tik attālās Sauthemptonas lidostas rajonā.

Parasti labi informētais radiostacijas "Eho Moskvi" galvenais redaktors Aleksandrs Venediktovs sociālajos tīklos ir izteicies: "Man ir aizvien stiprākas aizdomas, ka pāris Petrovs-Boširovs ir tikai dūmu aizsegs (gan tur, gan šeit). Pārāk daudz tīšu neveiklību. Uzskatu, ka britu policija zina daudz vairāk, nekā pastāsta."

9. septembrī laikraksts "Daily Express" pavēstīja, ka Petrovu un Boširovu palīdzējis "izskaitļot" Krievijas specdienestu aģents ar segvārdu Apolons, kurš oficiāli strādājis Krievijas vēstniecībā Romā. Britu izlūkdienests MI6 viņu savervējis un šogad aprīlī izvedis uz Lielbritāniju. Savukārt kāds nupat pensionējies MI6 virsnieks avīzei paudis, ka Apolons nosaucis britiem Petrova un Boširova īstos vārdus.

Nav iemesla domāt, ka oficiālā Maskava jau sākotnēji grasījās izgaismot divus Solsberiju steigā apciemojušos Krievijas pilsoņus un laikus aizrunāja intervijas laiku RT tālrādes kanālā. Neviena iestāde priekšlaicīgi nespēja paredzēt Jūlijas Skripaļas braucienu ciemos pie tēva. Iespējams, atritinājusies kļūdu virtene, kas sākās pēc apstākļu sagadīšanās. Taču Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājums ir noticis īstenībā. Par motīviem varam fantazēt – brīdinājums "dzimtenes nodevējiem", atriebība par Spānijā veidoto afēru atsegšanu vai provokācija attiecību sarežģīšanai ar Rietumiem, vai visi trīs varianti uzreiz, nekādas vitālās Krievijas intereses uz likmes nebija liktas.

Neveiksmīgie tūristi nebūs deputāti

Kad 2006. gadā Londonā tika noindēts bijušais krievu drošībnieks Aleksandrs Ļitviņenko, reakcija bija līdzīga – apsūdzības noliegšana, uzmanības novēršana ar absurdām sazvērestības teorijām un, visbeidzot, iespējamo vainīgo gandarīšana – viens no viņiem, Andrejs Lugovojs, pat kļuva par parlamenta deputātu. Šoreiz māc šaubas, vai krievu liberāldemokrātu tēvs Vladimirs Žirinovskis maz aicinās varbūtējos Petrovu un Boširovu stāties savas LDP rindās, par iekļaušanu vēlēšanu listē nerunājot. Pat šodien, kad britu puse sagādājusi netiešus pierādījumus un ir izskanējusi RT intervija ar apšaubāmu attaisnošanās teikumu komplektu, nevar neapstrīdami apgalvot, ka tieši šie divi Krievijas pilsoņi braukuši slepkavot dubultaģentu Skripaļu. Slēdziena izdarīšanai pietiekamu faktu nav. Specdienesti gan abus ceļotājus tagad uzmanīs daudz ciešāk – lai vairs nejauši neaizceļo par tālu un, pasarg' Dievs, nesarunā ko lieku.

Kremlis ir demonstrējis savu padoto alibi, un tagad pienācis laiks Lielbritānijas tiesībsargiem pierādīt tā nepamatotību – juridiskajā aspektā un atbilstībā kriminālprocesa pierādījumu augstajiem standartiem. Kā uzsver krievu žurnālists Oļegs Kašins, uz netiešiem pierādījumiem balstītā Londonas apsūdzība dod iespēju Maskavai nākotnē pāriet pie citām versijām un izvērst sākotnējo alibi gluži negaidītā virzienā. Aprēķins tiek vērsts uz to, ka britu puse ievēros nevainības prezumpciju un netiks pieņemts juridisks verdikts, kas varētu radīt draudus vēl pēc daudziem gadiem.

Bet stāsts par izbijušā dubultspiega indēšanu un viņa indētājiem nav beidzies, tas tikai sācis savu skanējumu. Britu specdienesti jau meklē jaunus aizdomās turamos. Vai drīzumā solītā pētniecības grupas "Bellingcat" atmaskojumu otrā sērija spēs mūs ar kaut ko pārsteigt?