Latvia

Arvien kroplīgāk. Dēla dzimtās valodas prasmes pamatīgi satrauc vecākus

Portāla Jauns.lv lasītāja Ilze, kura ir arī 14 gadus veca dēla mamma, portālam Jauns.lv pastāstīja, ka viņas atvase pēdējā laikā ar draugiem sazinās gandrīz tikai angliski.

"Man pret to nav pretenziju, jo angļu valodas prasmes ir ļoti vajadzīgas mūsdienu izglītības un darba vidē.

Arī man darbs ir daļēji saistīts ar saziņu angļu valodā. Varbūt tāpēc es izteikti atbalstīju dēla angļu valodas apguvi - to viņš pastiprināti mācās gan skolā, gan pulciņā. Priecājos par viņa valodas prasmēm un esmu droša par viņa konkurētspēju starptautiskā vidē.

Prieks mijas ar satraukumu

Bet mani sāk satraukt, ka dēls arī ar citiem cilvēkiem, tostarp pieaugušiem, sācis runāt, lietojot ļoti daudz svešvārdu un anglicismu. Gandrīz katrā teikumā ir pa kādai -ing galotnei vai angļu valodas vārdiem. Teiktais kļūst arvien kroplīgāks. Man pat šķiet, ka viņa galvā abas valodas - gan dzimtā latviešu valoda, gan angļu valoda - ir samaisījušās kopā un viņš vairs neprot izteikties normālā latviešu valodā.

Turklāt viņš latviski sācis runāt ar angļu akcentu, līdz ar to ir grūtāk saprast viņa latviešu valodu. Viņš pārņēmis arī angļu valodas gramatiku - komatus latviešu valodā sācis likt pēc angļu valodas likumiem, kas ir būtiski atšķirīgi.

Tagad, kad ir attālinātās mācības, viņš labi tiek galā, bet es bažījos, ko viņš darīs nākamajā gadā, kad tomēr būs vairāk domrakstu, diktātu un citu darbu, kur vajadzīga laba latviešu valoda. Galu galā arī viens no galvenajiem eksāmeniem 9.klases beigās ir latviešu valodā."

Svarīgi, lai prot atšķirt, kad un kā runāt

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola sarunā portālu Jauns.lv atzina, ka parasti angļu valodu un tās sajaukumu ar latviešu valodu savā ikdienā izmanto pusaudži.

"Citādi tas varētu būt ar jauniešiem, kas iesaistās darba tirgū, kuru komunikācijas vide arī mainās."

Viņa norādīja, ka pusaudžu valodai jebkurā laikā bijušas, ir un būs raksturīgas dažādas atkāpes no valodas normām. "Protams, jāskatās, kādā vidē un kādās situācijās viņi valodas jauc, apzināti vai neapzināti lieto angļu valodas vārdus. Droši vien te vairāk ir jautājums par valodas kultūru, izglītības kvalitāti, par to, cik viņi paši novērtē koptas, bagātas valodas lomu.

Jāatzīst, ka jauniešiem kā noteiktas subkultūras pārstāvjiem vienmēr ir bijusi tendence sarunvalodā lietot vārdus, ka ir tieši aizgūti no citām valodām, pat nepārveidojot, nepielāgojot tos dzimtās valodas formām. Skaidrs, ka pašlaik lielākā ietekme ir angļu valodai. Padomju laikā mēs daudz runājām, ka jauniešu un arī cita vecuma cilvēku valodu piesārņo nekritiski pārņemti aizguvumi no krievu valodas. Mūsdienās par jauniešu izpausmes valodu ir kļuvusi angļu valoda."

Jauniešu pievēršanos angļu valodai ietekmē arī sociālie saziņas tīkli, ko viņi aktīvi izmanto ikdienā. Rezultātā pusaudžu valodā bieži vien ienāk dažādi citas valodas aizguvumi, izteicieni un sarunvalodas zemākā slāņa elementi, pat slengs. To nozīmi dažkārt zina tikai paši jaunieši.

Jāšķir, kad satraukumam ir pamats un kad nav

Ja par valodas jautājumiem jauniešiem saprotamā un piemērotā veidā runā skolā un mājās, tad viņi ļoti labi iemācās šķirt, kur var atļauties lietot savas subkultūras sarunvalodu, bet kur tomēr iederētos runāt koptā latviešu literārajā valodā.

Ja angļu valoda dominē tikai savstarpējās jauniešu sarunās, bet citās saziņas situācijās viņi ir spējīgi izteikties pilnvērtīgi, tad vecākiem un skolotājiem vēl nebūtu pamata īpaši satraukties. Vienmēr jau būs tā, ka jaunieši savā draugu lokā izteiksies citādi nekā pieaugušie.

Jauniešiem ir grūti ar tekstveidi

Vienlaikus Vītola vērsa uzmanību: "Jauniešiem tomēr ir problēmas ar tekstveides prasmēm - kā veidot saistītu tekstu atbilstoši saziņas nolūkam un uzdevumam. Negatīvu ietekmi atstāj arī mūsdienu vide, kur lielākoties sazināmies digitāli, teksti ir ļoti īsi, lakoniski, bet teksta vienības nereti netiek savstarpēji saistītas, pazūd saturiskā precizitāte. Tas pats attiecas uz saziņu dažādās sociālajās vietnēs. Prasme veidot plašāku saturīgu tekstu saistīta gan ar domāšanas procesiem, gan domu izteikšanas prasmēm. Valodu var kopt lasot un klausoties bagātu valodu."

Viņa skaidroja, ka tekstveides prasme nenozīmē gari un plaši izteikties, bet gan pēc iespējas saturiski precīzi, gramatiski pareizi un viegli uztveramā formā nodot savas domas. "Tam ar garumu un teksta plašumu nav lielas saistības." Samocīti gara un saturiski vispārīga, plaša, nekonkrēta atbilde uz vienu nelielu jautājumu var liecināt par tekstveides prasmju trūkumu.

Laba valoda - biļete ieejai darba tirgū

Kopta un bagāta valoda ir svarīga pašam jaunietim, īpaši jau - sākot darba gaitas. Ja uz vienu amata vietu pretendēs desmit jauniešu, tad darba devējs var dot priekšroku tam, kurš intervijā prot loģiski un pamatoti izteikties.

"Valodas prasme liecina arī par domāšanas kultūru. Tā nav tikai valoda. Valoda zināmā mērā parāda arī citas kvalifikācijas."

Arī sagatavojot motivācijas vēstuli darba devējam, vajadzīgas labas valodas prasmes. Pat tad, ja to mājās palīdz uzrakstīt kāds cits, tas neglābs, sastopoties aci pret aci ar darba devēju un parādot sevi klātienē.

Citādāka valoda pusaudžiem ir vajadzīga

"Ir skaidrs, ka mēs neizskaudīsim jauniešu valodu kā vienu no valodas paveidiem. Jauniešiem ir tendence norobežoties no citiem (piemēram, pieaugušajiem) un ar valodas palīdzību parādīt, ka es piederu kādam citam kopumam - jauniešu videi. Mūsdienās šī vide ir angliskāka," speciāliste teica.

Viņa atgādināja, ka jauniešu valodas jautājumā liela loma ir skolai un skolotājiem. Lai kā skolēni runātu savstarpēji, tomēr labi, gudri pedagogi var paveikt daudz. Latviešu valodas aģentūras pētījumā par attieksmi pret latviešu valodu noskaidrots, ka jauniešus darbam un mācībām ļoti motivē iedvesmojoši skolotāji, kuri ļoti labi pārzina, izprot savu mācību priekšmetu. Tāpat jauniešus motivē labi mācību rezultāti - ja viņi redz, ka var kaut ko apgūt, sasniegt.

Svarīga ir arī atbalstoša apkārtējo attieksme: "Ja tā ir pozitīva, tas vienmēr palīdz!"

Football news:

Scotland coach Clarke: There were a lot of good moments during the group stage, but no points scored
England are the most boring group winners in history. Two goals were enough! And at the World Cup, the Italians once became the first even with one
Dalic - to the fans after reaching the Euro playoffs: You are our strength, and we will be your pride
Modric became the youngest and oldest goalscorer in Croatia at the Euro
Czech Republic coach Shilgava: We came out of the group and fought with England for the first place. We got what we wanted
Gareth Southgate: England wanted to win the group and continue to play at Wembley-and it succeeded
Luka Modric: When Croatia plays like this, we are dangerous for everyone