Lai gan onkoloģija ir noteikta par vienu no veselības nozares prioritātēm, izdevumi ģimenēm nevis samazinās, bet turpina pieaugt, viņa uzsvēra. Līdz ar to joprojām novēlotā diagnostika rada lielu slogu arī pašai valstij, jo vēlu atklāta slimība daudziem rada invaliditāti, ierobežo darbaspējas vai izraisa priekšlaicīgu nāvi. Viņas vērtējumā, lai nodrošinātu vērtībās balstītu un ilgtspējīgu onkoloģisko pacientu ārstēšanu, ir nepieciešama politiskā griba, laba pārvaldība un taisnīgs finansējums.
Behmane arī norāda, ka pati sistēma ir būtiski aizkavējusies attīstībā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm - lai nozarē veiktu digitālo transformāciju, ir jāizdara priekšdarbi, kas citās valstīs veikti jau pirms 20 gadiem. Tāpat ir jāievieš visaptverošas klīniskās vadlīnijas un pacientu ceļi, kas Latvijā izstrādāti tikai atsevišķām slimībām, jāveic veselības tehnoloģiju novērtēšana, jānosaka sasniedzamie klīniskie rādītāji, jāuzlabo sadarbība starp iesaistīto personālu un jānosaka datu standarti.
Savukārt Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne norāda, ka Latvijā šobrīd ir vienas no augstākajām nenosegtajām vajadzībām veselības aprūpē un zemākie ieguldījumi kompensējamo medikamentu jomā.
Pēdējos četros gados onkoloģijas slimnieku ārstēšanai Eiropā ir apstiprināti 46 jauni medikamenti, Latvijā no tiem ir pieejami tikai astoņi, un valsts atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā.
"Latvijā ir ļoti liels dienu skaits, kas jāgaida no zāļu reģistrēšanas Eiropas Savienībā līdz brīdim, kad tās nonāk pie pacienta, galvenokārt nepietiekamā finansējuma dēļ. Pētījumi liecina, ka ieguldījumi inovatīvos medikamentos nodrošina arvien lielāku ekonomisko ieguvumu, jo parasti tie ir jālieto īsāku laiku un ir efektīvāki," uzsver Marāne.
Viņa uzskata - ja būs lielāki ieguldījumi veselības nozarē un tās efektivitātes uzlabošanā, saīsināsies slimību garums un biežums un samazināsies vajadzība pēc ārstniecības pakalpojumiem. Savukārt darba devējiem būs pieejams vairāk darbaspēka, augs produktivitāte, bet valstij būs zemākas sociālās izmaksas, lielāki nodokļu ieņēmumi un augstāks valsts kopprodukts.
Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju.
Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā secināts, ka kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība.
VK norāda, ka ikgadējā profilaktiskā pārbaude pie ģimenes ārsta ir pirmā neizmantotā iespēja. Ģimenes ārstam ir pienākums - reizi gadā pieaugušajiem nodrošināt profilaktisko pārbaudi, ko pilnībā apmaksā no valsts budžeta. Tomēr no 2017. līdz 2021.gadam šādas pārbaudes veiktas vidēji vien 14% pieaugušo un to īpatsvars ik gadu samazinās. Šie dati arī apliecina kritiski zemu pacientu līdzestību Latvijā.
Revīzijā secināts, ka otrā neizmantotā iespēja ir valsts organizētais skrīnings onkoloģisko slimību agrīnai atklāšanai. Latvijā veic četrus vēža skrīninga veidus - dzemdes kakla, krūts, zarnu un prostatas. Lai gan arī revīzijā veiktā datu analīze apstiprina pašsaprotamo, ka onkoloģisko slimību agrīni biežāk atklāj pacientiem, kuri iepriekš ir veikuši skrīningu, pacientu atsaucība ir zema - tā būtiski atpaliek no VM plānotajiem un Eiropas vadlīnijās rekomendētajiem rādītājiem.
Kritiski nepietiekamu sabiedrības dalību skrīningā apliecina arī tas, ka tikai neliela daļa pacientu, kuriem atklāta onkoloģiska slimība, iepriekš ir veikuši skrīningu, īpatsvaram mainoties robežās no 2% prostatas, 20% zarnu vēža, 32% krūts vēža līdz 40% dzemdes kakla vēža gadījumā.
Arī "Zaļais koridors" realitātē nedarbojas, secināts revīzijā. VM ieviesa "Zaļo koridoru" 2016.gadā, lai pacienti ar aizdomām par onkoloģisku slimību varētu saņemt diagnozes noteikšanai nepieciešamos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus prioritārā kārtībā - ārpus kopējās rindas un maksimums 10 darbdienu laikā.
Tomēr tikai 25% pacientu pakalpojumus saņēma 10 darbdienās un vidējais laiks no ģimenes ārsta apmeklējuma līdz diagnozes noteikšanai ir 195 dienas iecerēto 65 dienu vietā jeb, trīs reizes ilgāk.
Tāpat, lai gan VM ieviesusi valsts organizēto skrīningu, tā neuzrauga un neanalizē pakalpojumu saņemšanas pēctecību pēcskrīninga ietvaros. Revīzijā konstatēts, ka daļa pacientu nav veikuši valsts apmaksātus pēcskrīninga izmeklējumus, kad tas bija nepieciešams. Šādos gadījumos skrīningā veiktās pārbaudes un tām izlietotie resursi bijuši veltīgi.
Lai gan onkoloģija ir viena no prioritārajām veselības aprūpes jomām, VM finansējumu zāļu iegādes izdevumu kompensācijai neplāno atbilstoši onkoloģijas pacientu vajadzībām, turklāt ne veselības resors, ne onkoloģijas pacienti nevar rēķināties ar stabilu papildu finansējumu ilgtermiņā.
Lai arī VM veic pasākumus, lai palielinātu finansējumu onkoloģisko slimību ārstēšanas zāļu kompensācijai, tas netiek piešķirts atbilstoši plānotajam, turklāt ne vienmēr papildu finansējumu iekļauj valsts budžeta bāzes izdevumos, kā rezultātā nākamajā gadā tas pieprasāms no jauna. Arī veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2022.-2024.gadam ir bez pilnvērtīga finansējuma.
Vienlaikus VK norāda, ka kompensējamo zāļu cenas onkoloģisko slimību ārstēšanai Latvijā ir augstākās Baltijā. Iekļaujot zāles kompensējamo zāļu sarakstā, zāļu ražotāja cenai pievieno pēc noteiktām formulām aprēķinātus lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumus, kā arī piemēro 12% PVN.
Revīzijā secināts, ka ne visām vēža diagnozēm nodrošināta ārstniecība atbilstoši starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām, jo, salīdzinot valsts apmaksāto un starptautiskajās vadlīnijās noteikto medikamentozo terapiju 11 izplatītāko vēža diagnožu ārstēšanai, konstatēts, ka gandrīz visos gadījumos valsts apmaksātā terapija ir nepilnīga vai neatbilstoša un neefektīva.
No revīzijas izlasē iekļautajām 11 diagnozēm atbilstoši vadlīnijām Latvijā ārstē tikai olnīcu un nemetastātisku zarnu vēzi. Tāpat, lai arī pirmšķietami visām vēža diagnozēm ir kompensējamās zāles, Latvijā ar pamatterapiju ir nodrošināti 39%, ar ārstniecības pēctecību - 35%, savukārt gan pamatterapija, gan ārstniecības pēctecība pilnībā nodrošināta vien 27% diagnožu.
Turklāt sarakstam nav racionālas sasaistes ar zāļu kompensāciju individuālā kārtībā. Piemēram, ja konkrētai vēža diagnozei sarakstā iekļautas tādas zāles, kuras ārstēšanai nemaz nelieto, vai attiecīgajai diagnozei zāles ir paredzētas, bet konkrēts pacients ar šādu diagnozi nekvalificējas zāļu kompensācijai specifisku Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteiktu zāļu izrakstīšanas ierobežojumu dēļ, pacientam atsaka zāļu iegādes kompensāciju arī individuālā kārtā, jo sarakstā "it kā esot iekļautas zāles".
Latvijā onkoloģiskās slimības pieder pie obligāti reģistrējamām slimībām - informāciju par pacientiem statistikas vajadzībām uzkrāj pacientu reģistrā, kura darbību nodrošina SPKC. VK norāda, ka reģistrs pienācīgi nedarbojas, jo tajā uzkrātie dati par onkoloģijas pacientiem ir nekvalitatīvi un nepilnīgi. Piemēram, 2023.gada jūnijā jaunākie pieejamie dati publicēti 2019.gadā, un pie datiem aizvien ir norāde "provizoriski".
Lai datus par onkoloģijas pacientiem varētu izmantot plašāk, 2022.gadā sāka veidot jaunu Vēža reģistru, atbildību par to uzticot NVD un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (RAKUS) un piešķirot finansējumu aptuveni 1,6 miljonu eiro apmērā.
Tomēr revidentiem neizdevās saņemt informāciju par jaunā Vēža reģistra izveides projekta vadības plānu, turklāt revīzijas laikā VM secināja, ka RAKUS nemaz neesot tiesīga nodrošināt nacionāla līmeņa pacientu reģistra izveidi un darbību, kā rezultātā atbildība tika nodota atpakaļ NVD, bet piešķirtais finansējums gan 2022.gada decembrī tika ieguldīts RAKUS pamatkapitālā, aptuveni 900 000 eiro atvēlot budžetā neplānotas medicīniskas ierīces iegādei.
VK norāda, ka jaunā Vēža reģistra projekta nākotnes perspektīvas revīzijas laikā palika neskaidras.
