Pētījuma īstenošanas laikā no Latvijas uz laboratoriju Francijā aizceļoja 400 urīna paraugi. No katra pētījuma dalībnieka pa diviem paraugiem. Pētīti tika tikai lauku un ciematu iedzīvotāji. Viens ņemts tā sauktajā miera periodā, kad laukus nemiglo un otrs paraugs ņemts laikā, kad lauki tiek apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Urīnā tika meklētas gan vielas, kas saistītas ar pesticīdiem, gan to atliekvielas. Tikai dažos Latvijas iedzīvotāju paraugos šādu vielu nebija.
"Pirmais secinājums, ka no visām šīm piecām dalībvalstīm cilvēku, teiksim, organisma tīrības ziņā, mēs esam tīrākie," uzsver Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides institūta vadošā pētniece Inese Mārtiņsone.
Pētījuma īstenošanas laikā katram iedzīvotājam bija rūpīgi jāuzskaita pilnīgi viss, kas ēsts un dzerts pēdējo trīs dienu laikā.
"Tas, ko mēs arīdzan šī pētījuma ietvaros pavisam noteikti varam pateikt, ka uz visu šo piecu valstu fona, mēs daudz vairāk patērējam savu iekšējo uzturu, respektīvi pašaudzēto. Vienīgais, ko mēs nezinām, – mēs nezinām, kā tas ir pilsētniekiem, jo mūsu fokuss bija laukos dzīvojošie cilvēki," atzina RSU pētniece.
Zināms, ka ne visi atrastie pesticīdi saistāmi ar lauksaimniecību.
Tomēr visu pētījuma dalībvalstu iesniegtajos paraugos urīns uzrādīja arī tādu vielu klātbūtni, kas ES ir aizliegtas. Piemēram, hlorprofāma klātbūtni.
Tas kavē augšanu, neļaujot veikalu plauktos asnot kartupeļiem un dīgt sīpoliem. Viela tiek uzskatīta par kancerogēnu jeb vēzi izraisošu. Latvijā hlorprofāms urīnā atklāts 30% pētījuma dalībnieku, Spānijā gandrīz visiem.
PVD norādīja – būtiski saprast šīs vielas koncentrāciju organismā, kā arī to, cik sen tā nonākusi, lai izdarītu precīzākus secinājumus par tās tālāku ietekmi uz katra cilvēka veselību un riskiem izraisīt onkoloģisku saslimšanu. Konkrētajā pētījumā vielu koncentrācija netika apkopota.
