Latvia

Jaunzeme: Darba devējiem būs jāpierāda zemo algu pamatotība

Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme. 

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā. 

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča preses konferencē informēja, ka daudzas problēmas ar aplokšņu algām atklājās, uzņēmumiem piesakot darbiniekus dīkstāves pabalstiem.

Piemēram, darba ņēmējs nostrādājis uzņēmumā gadu, taču izrādījies, ka viņš bijis nelegāli nodarbināts un algu saņēmis aploksnē. Nereti bijuši gadījumi, kad darba ņēmējs saņēmis mazāku dīkstāves pabalstu nekā cerēts, jo alga maksāta aploksnē. Tāpat atklājušies gadījumi, kad darba ņēmējs ticis fiktīvi reģistrēts kā valdes loceklis un nav bijis par to informēts, vai arī darba devēji pieprasījuši darba ņēmējam "padalīties" ar saņemto dīkstāves pabalstu. Atklāti arī gadījumi, kad darbinieks pieteikts dīkstāves pabalstam, bet tā saņemšanai norādīts uzņēmuma amatpersonas konts.

Jaunzeme piebilda, ka aptuveni 30% uzņēmumu, kas pieteica darbiniekus dīkstāves pabalstiem, pieteica tikai ļoti zemas kvalifikācijas strādājošos, savukārt augstāk kvalificētie darbinieki turpināja darbu. 

Top komentāri

Zemajām algām Latvijā ir ļoti labs pamats - Diferencētais neapliekamais minimums. Ja darba devējs ar darbinieku vienojas, ka uz papīra būs minimālā alga (ja nav apgādājamo - uz rokas 366 euro) un pārējais aploksnē, tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 16 euro. Savukārt, ja ja darba devējs negrib krāmēties ar aploksnēm un grib darbiniekam legāli izmaksājamo summu dubultot (ja nav apgādājamo - uz rokas 732 euro) un pārējais , tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir desmitkārt lielāks (160 euro). Lai kaut kā izdzīvotu, daudzi uzņēmēji ir spiesti izvēlēties pirmo variantu. Ja Jaunzeme sāks viņus vairāk vajāt, tad daļa likvidēsies un vēl vairāk darbspējas vecuma cilvēku pametīs šo valsti

Skatīt visus komentārus

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Vairāk Ziņas

Vairāk Politika

Vairāk Rīgā

Vairāk Novados

Vairāk Kriminālziņas

Football news:

Juve showed the guest uniform for the 2020/21 season
Chernyshenko about Euro 2020 in St. Petersburg: Despite the postponement, the organizers will keep the fanzones and trophy tour of the European Cup
Jesus used to eat too much fast food and want to shoot himself because of bad matches. Then I hired a personal trainer
David Silva's Father: The son loves Serie A and says he can play there until he is 40
Alexis Sanchez: I really wanted to stay at Inter. I found a family here
Emil Heskey: Salah should have moved to another club if Liverpool had not taken the Premier League
Roma are discussing with Manchester United the purchase of Smalling